relatóriu anuál · pdf file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru...

24
ASISTÉNSIA LEGÁL BA FETO NO LABARIK RELATÓRIU ANUÁL 2013

Upload: lemien

Post on 06-Mar-2018

264 views

Category:

Documents


12 download

TRANSCRIPT

Page 1: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!ASISTÉNSIA LEGÁL BA FETO NO LABARIKRELATÓRIU ANUÁL 2013

Page 2: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Ami nia doadór sira iha tinan 2013

Justice Facility A Bilateral Co-operation between

the Governments of Timor-Leste and Australia

2008-2013

Page 3: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!

ALFeLa nia vizaun

Sistema justisa formál ne’ebé justu,

la iha diskriminasaun no proteje feto

no labarik nia direitu.

!ALFeLa nia misaun

Atu ajuda feto no labarik sira iha

Timor-Leste atu bele asesu ba

sistema justisa formál ne’ebé justu

liuhusi:

• asisténsia legál

• edukasaun legál, no

• advokasia.

!!!

!

ALFeLa nia valór sira

• profesionalismu

• akontabilidade no

responsibilidade

• kolaborasaun

• respeitu

• komitmentu

• igualdade

• onestidade, no

• independénsia.

Asisténsia Legál ba Feto no Labarik mak organizasaun úniku iha Timor-Leste ne’ebé fornese asisténsia legál ba feto no labarik.

Page 4: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!!!

Mensajen husi Diretora Ezekutiva 1

Mensajen husi Board 2

ALFeLa nia programa 3

Ekipa ALFeLa 11

Sumáriu relatóriu finansa 14

Konteudu

Pajina Kapa: Conor Ashleigh © 2014

Page 5: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Iha Abríl 2005, Programa Monitorizasaun Sistema

Judisiál (Judicial System Monitoring Program -

JSMP) hari’i Unidade Apoiu Legál ba Vítima (Victim

Support Service - VSS) hanesan unidade

transisionál iha JSMP nia okos. VSS nia objetivu

mak atu fornese apoiu legál ba feto no labarik iha

Timor-Leste ne’ebé mak hetan krime violénsia

bazeia ba jéneru no violénsia doméstika atu sira

bele asesu ba sistema justisa formál.

Iha tinan hitu nia laran, ho apoiu husi doadór no

parseiru sira, nomós ho JSMP ninia suporta, VSS

dezenvolve ninia kapasidade legál no jestaun. Iha

21 Dezembru 2012, Board JSMP deside katak VSS

iha ona kbiit no bele transforma ba organizasaun

independente ho naran Asisténsia Legál ba Feto

no Labarik (ALFeLa).

Wainhira ALFeLa hahú nia misaun iha 2013,

antisipa katak ALFeLa sei hasoru obstaklu no

dezafiu oin-oin. Maibé nafatin iha komunikasaun

di’ak ho Board no doadór sira, no ha’u nia haree,

tinan 2013 ba ALFeLa hanesan tinan ne’ebé

nakonu ho oportunidade wain hodi atinzi resultadu

ne’ebé signifikante, inklui jestaun organanizasaun

hodi hadi’ak liu tan iha futuru oin-mai.

Husi Board, doadór sira ho staf nasionál no

internasionál hotu, ALFeLa konsege hala’o nia

knaar. Iha tinan 2013, ALFeLa fornese asisténsia

legál ba kliente foun na’in 361 bazeia ba artigu 25

husi Lei Kontra Violénsia Doméstika. Aleinde ne’e,

ALFeLa kontinua fó apoiu ba kliente na’in 685 husi

tinan uluk nian. ALFeLa aumenta kapasidade legál

liuhusi rekrutamentu advogada lisensiadu na’in rua

husi Centru Formasaun Judisiáriu, no fó

oportunidade ba staf ALFeLa hodi tuir formasaun

liuhusi programa bolsa-estudu (scholarship).

Haree ba esperiénsia no susesu ne’ebé mak

ALFeLa atinzi iha tinan ida, ha’u apresia tebes ba

Board no doadór sira ne’ebé iha komitementu

suporta nafatin ALFeLa hodi realiza ALFeLa nian

misaun no vizaun. Nomós, agradese staf ALFeLa

tomak ba imi hotu nia komitmentu hodi reforsa

ALFela nia servisu halo oin no ba futuru.

ALFeLa sei nafatin iha frakeza barak, nune’e

ALFeLa husu nafatin krítika konstrutivu hodi bele

hadi’ak ALFela ba futuru, liuliu iha jestaun

finanseiru no administrasaun.

Liuhusi oportunidade ne’e, ha’u espresa agradese

wain ba Board, doadór sira hotu, Justice Facility,

UNICEF, TLPDP, IWDA, UNFPA no Hivos, ne’ebe

mak durante ne’e fó apoiu morál no ajuda

finanseiru mai ALFeLa.

!

!

Mensajen husi Diretora EzekutivaTinan 2013 hanesan tinan dahuluk ALFeLa servisu hanesan organizasaun independente ida hodi ajuda feto no labarik sira iha Timor-Leste atu bele asesu ba sistema justisa formál.

Merita CorreiaDiretora Ezekutiva

1

Page 6: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Hanesan Prezidente Board ALFeLa, ha’u hakarak

agradese boot ba ALFeLa nia parseirus no doadór

sira ne’ebé nafatin suporta ami. ALFeLa konsege

atinzi barak iha tinan 2013 tanba iha relasaun

servisu ida ne’ebé mak di’ak tebe-tebes entre

ALFeLa ho parseiru no doadór sira hotu.

Ha’u mós hakarak fó agradese boot ba staf ALFeLa

ne’ebé durante tinan ida liubá servisu ho

komitmentu maka’as hodi estabelese ALFeLa

hanesan organizasaun independente. Liuliu, Board

rekoñese servisu Ekipa Jestaun ALFeLa nian. Board

rekoñese Ekipa Jestaun enfrenta difikuldade barak

iha tinan 2013 hanesan tinan dahuluk ba ALFeLa.

Maibé, hamutuk ho Board, sira konsege atu

kontinua hametin ALFeLa hanesan instituisaun

forte.

ALFeLa hanesan organizasaun foun ida ne’ebé mak

foin hahú, ami hatene katak ALFeLa sei iha frakeza

barak ne’ebe mak tenke hadi’a. Tanba ne’e,

hanesan Prezidente Board ALFeLa, husu maluk

parseiru sira no públiku nia krítiku ne’ebe

konstrutivu ho nune’e iha futuru ami bele hadi’a

di’ak liután ALFeLa nia servisu.

Husu mós ba públiku tomak ne’ebé lee relatóriu

ida ne’e, ho haraik-an husu ba ita bot sira atu

hatutan no habelar mós informasaun ne’ebé iha

relatóriu ida ne’e ba maluk seluk. Liuliu, ba maluk

inan feton sira ka labarik sira ne’ebé hetan violénsia

keta halu atu kontakta ALFeLa, tanba ALFeLa nia

advogada sira ne’ebe iha ona esperiénsia bele

ajuda ita boot sira, no ho gratuito.

Ha’u espera katak ALFeLa sei kontinua hametin-an

hodi sai hanesan ezemplu di’ak ba ONG nasionál

no internasionál ne’ebé servisu iha Timor-Leste.

Haree ba futuru, sustentabilidade mak importante

duni ba ALFeLa. Hamutuk ho staf no Ekipa

Jestaun, Board ALFeLa sei buka ba dalan kreativu

hodi garanti ALFeLa bele kontinua fornese

asisténsia legál ba feto no labarik hotu-hotu ne’ebé

presiza ajuda.

Mensajen husi BoardHa’u fiar katak relatóriu ida ne’e sei sai hanesan instrumentu ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ALFeLa atinzi iha tinan ida nia laran.

Silverio Pinto BaptistaPrezidente Board

Page 7: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!!!

Asisténsia legál

Edukasaun legál

Advokasia

Hametin instituisaun

ALFeLa nia programa

UN Photo / Martine Perret 3

Page 8: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

ALFeLa fó prioridade ba asisténsia legál ba vítima

violénsia bazeia ba jéneru no violénsia doméstika

husi distritu hotu-hotu. ALFeLa mós kontinua fó

asisténsia adisionál ba kliente sira, hanesan

transporte, hahán no akomodasaun, atu vítima sira

bele asesu ba sistema justisa formál.

!!!!!!!!!!!!!Maioria kazu hirak-ne’e envolve violénsia

doméstika. Husi totál kazu foun, kazu 245 ka

porsentu 68 (68%) mak kazu violénsia doméstika.

ALFeLa mós fó asisténsia ba kliente labarik barak

ne’ebé hetan abuzu seksuál. Kazu abuzu seksuál ba

menór reprezenta porsentu 11 (11%) husi kazu

totál foun ne’ebé ALFeLa simu iha tinan 2013.

!

Jan

Fev

Mar

Abr

Maiu

Juñu

Jullu

Ago

Set

Out

Nov

Dez 19

40

43

53

30

44

35

31

25

21

14

6

Asisténsia legál Iha tinan 2013, ALFeLa fornese asisténsia legál ba kliente foun na’in 361 no kontinua fó apoiu ba kliente na’in 808 husi tinan uluk nian.

Númeru kliente foun, Janeiru - Dezembru 2013

Tipu kazu Totál

Artigu 145 - Ofensa ba integridade fízika simples ho natureza violénsia doméstika

218

Artigu 177 – Abuzu seksuál ba menór 39

Artigu 172 – Violasaun seksuál 23

Artigu 143 - Expozisaun ka abandonu 18

Artigu 155 – Maus-tratus ba menór 11

Artigu 154 – Maus-tratus ba kónjuje 7

Artigu 171 - Koasaun seksuál 6

Artigu 23, 171 - Koasaun seksuál tentativa

5

Kazu sivíl 3

Kazu sira seluk 31

Totál 361

Tipu kazu foun, Janeiru - Dezembru 2013

Kazu seluk 32%

Kazu violénsia doméstika 68%

Persentajen kazu violénsia doméstika husi kazu totál foun, Janeiru - Dezembru 2013

4

Page 9: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Maioria kliente foun ALFeLa nian mak menus tinan

35, no porsentu 20 (20%) mak menór. Maioria iha

ona edukasaun formál ruma (68%), maibé

persentajen boot (31%) la iha edukasaun formál.

Hanesan iha tinan uluk, maioria kliente sira mak

kaben-na’in ona (68%).

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

!ALFeLa servisu besik ho membru Rede Referál iha

distritu hotu-hotu no iha nivel nasionál. Husi kliente

foun na’in 361 iha tinan 2013, kliente na’in 204

mak refere husi polísia VPU. ALFeLa mós simu

kliente barak husi PRADET. Estatístiku ne’e hatudu

katak ALFeLa iha relasaun forte ho polísia VPU no

PRADET. !!!

La ba eskola

Pre-premária

Pre-sekundária

Sekundária

Universidade

La hatene 4

15

104

70

55

113

Kliente nia grupu tinan Totál

< 5 4

5 - 12 25

13 - 16 43

17 - 25 98

26 - 35 113

> 35 72

La hatene 6

Totál 361

Kliente foun nia grupu tinan, Janeiru - Dezembru 2013

Kliente foun nia nivel edukasaun, Janeiru - Dezembru 2013

Estatutu sivíl Totál

Klosan 31%

Kaben na’in 68%

Separadu /Divórsiu 1%

Viuva 1%

Totál 100%

Kliente foun nia estatutu sivíl, Janeiru - Dezembru 2013

Pontu referál ba kliente foun, Janeiru - Dezembru 2013

Pontu referál Totál

Polísia 204

PRADET 72

Tribunál 36

Uma Paz 9

ALFeLa 9

Ba Futuru 5

Família 5

OPL 5

Prokuradór 5

Casa Vida 2

Fokupers 2

NGO Lozeiro 2

Seluk 5

Totál 361

5

Page 10: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Porsentu 22 (22%) husi totál kazu foun iha tinan

2013 hetan ona desizaun husi tribunál. Ida ne’e

mak rezultadu pozitivu husi sistema justisa formál.

Maioria kazu foun (41%) mak prosesu hela iha

Ministériu Públiku, ka polísia VPU (24%).

Importante ba ALFeLa atu iha relasaun di’ak ho

polísia VPU no Ministériu Públiku hodi bele follow-

up kliente sira nia kazu ho instituisaun rua ne’e. !!!

!!!!!!!!!!!!!!!

ALFeLa mós kontinua akompaña kazu sira husi

tinan uluk. Iha 2013, ALFeLa taka kazu tuan 123

ne’ebé pendente husi tinan 2005-2012. Kazu 41

husi tinan uluk hetan desizaun husi tribunál.

ALFeLa mós arkiva kazu sira tanbá razaun oin-oin,

hanesan kliente sira muda sira nia hela fatin no

ALFeLa lakon kontaktu ho sira, ka sira lakohi

ALFeLa atu kontinua follow-up sira nia kazu.

Estatutu kazu foun, Janeiru - Dezembru 2013

Estatutu kazu tuan, 2005 - Dezembru 2012

Arkivu iha polísia

Arkivu iha Ministériu Públiku

Kazu taka iha ALFeLa

Homologa iha tribunál

Arkivu iha tribunál

Hetan desizaun tribunál

Progresu hela 685

41

1

5

56

8

12

Arkivu iha Ministériu Públiku

Kazu taka iha ALFeLa

Prosesu iha ALFeLa

Prosesu iha polísia

Prosesu iha Ministériu Públiku

Prosesu iha tribunál

Homologa iha tribunál

Hetan desizaun tribunál

Prosesu rekursu

Refere ba prosesu civíl 1

5

80

2

28

149

88

4

1

1

6

Page 11: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Iha tinan 2013, ALFeLa simu kazu 145 liu duke iha

tinan 2012. Ida ne’e signifika katak ALFeLa nia

servisu kliente aumenta porsentu 67 (67%)

kompara ho tinan 2012.

!Iha tinan 2013 nia remata, ALFeLa iha totál kazu

959 ne’ebé mak ativu. Ne’e inklui kazu tuan husi

2005 to’o 2012 ne’ebé seiduak hetan desizaun,

hamutuk ho kazu foun husi 2013 ne’ebé progresu

hela. !!

!!!!!

Juliana nia istória *

Juliana mak tinan 16 no hela hamutuk ho nia inan,

aman no alin na’in tolu. Iha kalan ida, nia aman buti

Juliana nia kakorok atu nia labele hakilar. Mezmu

Juliana koko atu hakilar, nia aman halo violasaun

seksuál hasoru Juliana. Iha kalan hanesan, aman

abuzu Juliana dala ida tan. Juliana nia inan hatene

saida mak akontese, maibé nia tauk atu hakilar

tanba aman rai hela katana iha kama okos.

Iha loron tuirmai, Juliana nia inan husu ajuda husi

tiu, Xefe Aldeia no Xefe Suku sira. Sira telefone

polísia, no polísia kaptura imediatamente Juliana

nia aman no lori nia ba sede-polísia. Polísia mós

lori Juliana ba VPU hodi fó deklarasaun.

ALFeLa ajuda Juliana durante prosesu ba ninia

kazu. ALFeLa halo follow-up ho VPU no Ministériu

Públiku, no akompaña Juliana ba julgamentu. Iha

Jullu 2013, tribunál hatún desizaun ne’ebé hetan

Juliana nia aman kulpadu ba violasaun seksuál

agravadu no sentensa nia ba tinan 18 iha prizaun.

Agora, Juliana nia aman hela iha prizaun Becora.

ALFeLa kontente ho sentensa ba Juliana nia kazu.

Sentensa ida ne’e mak apropriadu tuir gravidade

ba krime insestu ne’ebé Juliana nia aman halo

hasoru Juliana. Kazu ida ne’e subliña katak

importante ba vítima atu hetan apoiu husi família,

komunidade, polísia no organizasaun hanesan

ALFeLa atu hetan justisa ne’ebé justu.

* Ami muda kliente nia naran iha istória ida ne’e

hodi proteje ninia identidade.

361

216

Totál kazu foun iha tinan 2012 kompara ho tinan 2013

2012 2013

Kazu sira ne’ebé hanesan ativu iha 31 Dezembru 2013

Kazu ativu Totál

Progresu hela husi 2005-2012 685

Progresu hela husi 2013 274

Totál 959

7

Page 12: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Durante tinan 2013, ALFeLa halo workshop 15 iha

distritu sira. Workshop sira ne’e foka ba lei, saida

mak violénsia doméstika no violasaun seksuál, no

oinsá atu asesu ba justisa formál. ALFeLa hetan

apoiu husi doadór UNICEF, UNFPA no Hivos hodi

hala’o workhop sira ne’e.

Edukasaun legál ALFeLa kontinua halo edukasaun legál ba komunidade sira hodi hasa’e koñesimentu kona-ba lei, violénsia doméstika, violasaun seksuál, no feto no labarik nia direitus umanus.

Dili

26 Jullu 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi Atauru Vila, totál partisipante na’in 35.

6 Novembru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi Suco Lahane Oriental, totál partisipante na’in 32.

11 Outubru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi Suco Camea, totál partisipante na’in 28.

16 Outubru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira iha Suco Comoro, totál partisipante na’in 28.

Oecusse

15 Maiu 2013 - Workshop ba parseiru rede referál no autoridade judisiál sira, totál partisipante na’in 30.

13 Juñu 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Malelat, totál partisipante na’in 35.

17 Juñu 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Beneufe, totál partisipante na’in 35.

Manufahi

27 Jullu 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Dotik, totál partisipante na’in 31.

Manatuto

25 Novembru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Aiteas, totál partisipante na’in 27.

Ermera

10 Dezembru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Railaku-Leten, totál partisipante na’in 27.

11 Dezembru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Gulolo, totál partisipante na’in 52.

Covalima

20 Jullu 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Fohorem, totál partisipante na’in 54.

Liquiça

27 Novembru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Fahi Lebo, totál partisipante na’in 37.

Lautem

18 Outubru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Tutuala, totál partisipante na’in 30.

Baucau

19 Outubru 2013 - Workshop ba membru komunidade sira husi suku Afasa, totál partisipante na’in 35.

8

Page 13: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

ALFeLa iha komitmentu boot atu reforsa sistema

justisa formál iha Timor-Leste, inklui liuhusi

reforma lei no implementasaun kompletu ba lei

sira ne’ebé eziste ona. Iha tinan 2013, ALFeLa

kontinua foka ba problema ho krime insestu iha

Timor-Leste.

Iha Abríl no Maiu, ALFeLa lansa relatóriu ‘Insestu

iha Timor-Leste: Krime ida ne’ebé ne’ebé la hetan

rekoñesimentu’ iha distritu Baucau, Oecusse no

Suai. ALFeLa/VSS halo relatóriu ida ne’e iha 2012

hamutuk ho JSMP nia Unidade Justisa ba Feto.

ALFeLa kontinua ho advokasai kona-ba krime

insestu liuhusi programa rádiu ‘talkshow’ iha 23

Novembru 2013. Programa rádiu ida ne’e envolve

Padre Erminio Fatima Gonsalves, Suzanna Ximenes

husi Casa Vida, no Laura Afonso de Jesus no

Patricia Fatima de Araujo husi ALFeLa. Sira diskute

kona-ba oinsá vítima insestu bele hetan ajuda no

enkoraja sira atu hato’o keixa.

Iha Maiu ho Juñu, ALFeLa prodús programa rádiu

rua iha lian Baikenu. ALFeLa konvide kliente sira

ne’ebé hetan asisténsia husi ALFeLa hodi bele fahe

sira nia esperiénsia bainhira sira relata sira nia keixa

tuir sistema justisa formál.

Iha tinan 2013, ALFeLa kontribui ba relatóriu

sombra ba Komisaun kona-ba Eliminasaun Forma

Diskriminasaun oi-oin kontra Feto no Komisaun

kona-ba Direitus Labarik nian. ALFeLa nia

submisaun subliña obstaklu sira ne’ebé feto no

labarik sira hasoru hodi realiza sira nia direitus

umanus, liuliu direitus ba protesaun husi violénsia.

Ho apoiu husi doadór sira, ALFeLa mós distribui

kamizola sira ho mensajen kontra violénsia

doméstika. ALFeLa espera katak atividade hanesan

sira ne’e bele kontribui ba eliminasaun violénsia

hasoru feto no labarik iha Timor-Leste.

AdvokasiaALFeLa halo advokasia kona-ba reforma lei atu hadi’a protesaun ba feto no labarik sira nia direitu, inklui kona-ba insestu no abuzu seksuál ba minór.

9

Page 14: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Tinan 2013 hanesan tinan primeriu ba ALFeLa

hanesan organizasaun independente. Durante

tinan ida liubá, ALFeLa halo esforsu hodi kria

sistema jestaun internál ne’ebé forte, hanesan

Konstitutisaun, sistema accounting, polítika sira no

manuál servisu.

Durante tinan 2013, ALFeLa nia Board aprova

polítika finansas, transporte, protesaun ba labarik,

uza sistema IT, no asédiu seksuál. Board mós

aprova Manuál Servisu-Na’in ne’ebé estabelese

kondusaun servisu ba staf ALFeLa hotu-hotu.

Iha 10 Jullu 2013, ALFeLa ofisialmente rejistu ho

Ministériu Justisa hanesan asosiasaun foun (Nú.

Rejistu 147/DNRN-MJ/VII/2013). Ida ne’e pasu

importante tebes ba ALFeLa. Iha 23 Novembru

2013, ALFeLa mós hetan aprovasaun husi

FONGTIL atu sai hanesan membru foun.

Iha Setembru, staf ALFeLa halo revisaun ba Planu

Estratéjiku 2012 - 2013 hodi dezenvolve diresaun

estratéjiku ba tinan 3 oin-mai.

ALFeLa nia Planu Estratéjiku 2014 - 2016 haree ba

ALFeLa nia vizaun, misaun no valór organizasaun

sira. Nomós, ami haree ba nesesidade legál ba

feto no labarik sira iha Timor-Leste hanesan

konsiderasaun xave.

Planu estratéjiku foun mantein nafatin fokus xave

ba nesesidade legál feto no labarik nian ne’ebé

mak sai vítima violénsia doméstika no violénsia

bázeia ba jéneru. Iha área hotu-hotu, ALFeLa sei

asegura katak ALFeLa nia servisu hodi

komplementa servisu sira ne’ebé governu no

fornesadór sira seluk fornese ona. Ikusliu, planu ida

ne’e fó prioridade ba oinsá ALFeLa bele kontinua

hametin-an hanesan organizasaun ne’ebé forte no

sustentavel.

!

Hametin instituisaunIha tinan 2013, ALFeLa kontinua hametin-an hanesan organizasaun asisténsia legál ne’ebé forte, kredivel no sustentavel.

10

Page 15: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!!!

Board ALFeLa

Staf ALFeLa

Ekipa ALFeLa

11

Page 16: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!

Board ALFeLa Board ALFeLa (Komisaun Diretiva) fornese lideransa, vizaun estratéjika no hala’o supervizaun ba ALFeLa tuir Konstituisaun ALFeLa nian.

Silverio Pinto Baptista

Prezidente Board

Dr Silverio estuda lei iha Universidade Indonésia, depois fila mai Timor-Leste atu servisu hanesan advogadu iha Fundasaun HAK hodi defende ativista pro-independénsia sira ne’ebé hetan akuzasaun no kapturasaun husi Militares Indonésia. Nia kontribui ba dezenvolvimentu Lei Kontra Violénsia Doméstika, ne’ebé promulgadu iha Timor-Leste iha tinan 2010. Agora daudaun, Dr Silverio servisu hanesan Adjunto Provedór iha Provedoria dos Direitus Humanus e Justiça.

Kathryn Robertson

Tezoureira

Sra. Kathryn servisu iha Timor-Leste durante tinan 11 liubá no iha esperiénsia kle’an iha asuntu jéneru no dezenvolvimentu. Nia iha ligasaun forte ho organizasaun sosiedade sivíl sira, governu, no organizasaun internasionál sira. Entre tinan 2005 - 2013, Kathryn servisu ho Trócaire iha Timor-Leste hanesan Diretora / Country Representative no estabelese Trócaire nia programa iha Timor-Leste, Indonésia no Kamboja.

Alzira Dos-Reis

Sekretáriu

Sra. Alzira mak CEO Fundasaun Alola, ONG ida ne’ebé servisu hodi hadi’a feto no labarik nia moris iha Timor-Leste. Nia iha esperiénsia forte iha advokasia no manejamentu programa.

Maria Veronika Costa

Membru Board

Sra. Maria servisu hanesan Diretora Asosiasaun Advogadu Timor-Leste husi tinan 2010 to’o 2013. Antes ne’e, nia servisu ho Advocates San Frontiéres iha Timor-Leste.

Francisca da Silva

Membru Board

Husi tinan 2004, Sra. Sisca servisu ho ONG Programa Monitorizasaun Sistema Judisiál. Nia iha esperiénsia klean iha fornesamentu edukasaun legál ba komunidade sira.

Joao Pequinho

Membru Board

Dr Joao servisu iha UN Seksaun Direitus Umunus hodi promove Timor-oan nia direitus. Nia deside atu establese ONG Forum Tau Matan atu fo protesaun no tulun labarik sira ne’ebe vuneravel tebes Timor-Leste. Agora dadauk, nia sei nafatin ativista no sai hanesan asesór iha Ministériu Edukasaun.

Sergio de Jesus Hornai

Membru Board

Dr Sergio estuda lei iha Unversidade Undiknas, Indonésia. Bainhira nia estuda iha Indonésia, envolve-an iha Organizasaun Renetil hodi kontribui ba Timor-Leste nia independénsia. Nia fila mai Timór hodi servisu iha Defensor Públiku hodi defende arguidu sira nia direitu. Dr Sergio agora dadauk asumi hela kargu hanesan Defensor Públiku Jerál, komesa husi tinan 2013 to’o 2017.

12

Page 17: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Staf ALFeLa iha tinan 2013

Laura Afonso | Leonel Ferreira Agustinho | Ina Alda | Paulino Barbosa | Angelo Barreto | Olinda Cardoso | Merita Correia | Elvira da Costa | Marino da Cruz | Maria dos

Santos | Patricia Fatima | Helio Freitas | Marselina Jemimut | Krisantos Kolo | Jose

Lequimau | Antoniho Marques | Fernando

Matos  | Santiago Monteiro | Lisa Mortimer | Claudina Maria Pereira | Marcia Sequeira | Hermano Soares | Natalino Soares | Xisto Soares | Mario Soriano | Francisco Taequi | Joao Vital

Ximenes | Hugo Dutel Ximenes | Anna Yang

Voluntáriu internasionál iha tinan 2013

Clare Parson (Australian Red Cross Volunteer) | Julie Lowe (Australian Business Volunteer)

Obrigada ba ita-boot nia kontribuisaun ba ALFeLa.

ALFeLa hakarak fó agradese boot ba mana Lisa

ne’ebé servisu ho ALFeLa hanesan Asesór

Internasionál ba tinan ida ho balu. Mana Lisa ajuda

ALFeLa hodi estabelese hanesan organizasaun

independente. Staf ALFeLa apresia tebes mana

Lisa nia komitmentu, servisu no dedikasaun ba

kada staf nia dezenvolvimentu.

!

Staf ALFeLaALFeLa nia staf servisu husi eskritóriu iha Dili, Baucau, Suai no Oecusse. Agradese boot ba staf hotu-hotu ne’ebé servisu ho ALFeLa iha tinan 2013.

Page 18: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!!!

Sumáriu relatóriu finansa

UN Photo / Martine Perret 14

Page 19: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!

Deklarasaun rendimentu no gastus, to’o 31 Dezembru 2013

2013 $ USD

2012 $ USD

Rendimentu

Rendimentu husi konta-banku VSS nian husi 2012 9,132.31 0.00

Doasaun privadu 5,591.95 0.00

Hivos 7,318.97 0.00

IWDA 20,605.15 0.00

Justice Facility 192,347.37 0.00

TLPDP 35,000.00 0.00

UNICEF 94,258.24 0.00

UNFPA 45,700.80 0.00

Rendimentu totál 409,954.79 0.00

Gastus

Saláriu 154,535.93 0.00

Operasionál 64,412.54 0.00

Ekipamentu & konstrusaun 46,168.89 0.00

Programa 86,501.18 0.00

Gastus totál 351,618.54 0.00

Restu rendimentu 58,336.25 0

Fundus husi doadór sira iha 2013

Justice Facility $192,347.37 (49%)

UNICEF $94,258.24 (24%)

TLPDP $35,000.00 (9%)

UNFPA $45,700.80 (12%)

Hivos $7,318.97 (2%) IWDA

$20,605.15 (5%)

15

Page 20: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!

Deklarasaun pozisaun finansa, iha 31 Dezembru 2013

2013 $ USD

2012 $ USD

Sasán tomak korrente (Current Assets)

Osan-kontadu (Cash and cash equivalents) 69,626.06 0.00

Osan atu simu (Receivables) 3,200.00 0.00

Sasán tomak totál korrente (Total current assets) 72,826.06 0.00

Sasán tomak naun-korrente (Non-current assets)

Sasán, mákina & ekipamentu (Property, plant & equipment) 0.00 0.00

Sasán tomak totál naun-korrente (Total non-current assets) 0.00 0.00

Sasán tomak (Total assets) 72,826.06 0.00

Responsibilidade korrente (Current liabilities)

Tuir kontratu no pagamentu seluk (Trade and other payables) 12,716.37 0.00

Benefísiu staff 1,773.44 0.00

Fundus husi doadór sira atu uza iha 2014 58,802.77 0.00

Responsibilidade totál (Total liabilities) 73,292.58 0.00

Sasán tomak ne’ebé restu (Net assets) -466.52 0.00

Equity

Fundus ne’ebé mak disponivel ba futuru -466.52 0.00

Total equity -466.52 0.00

16

Page 21: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

Karta husi auditor

17

Page 22: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!

18

Page 23: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

!

19

Page 24: RELATÓRIU ANUÁL · PDF file · 2014-04-29ida hodi fahe ho parseiru sira no públiku tomak saida mak ... mak menór. Maioria iha ona edukasaun formál ruma (68%), maibé persentajen

RELATÓRIU ANUÁL 2013

Asisténsia Legál ba Feto no Labarik

www.alfela.tl